Pasaule vairāk elektroenerģijas gūst no atjaunojamiem avotiem, bet mazāk no atomenerģijas
Klausīties rakstu
Ja pasaule vēlas samazināt oglekļa emisijas un cīnīties ar klimata pārmaiņām, tai ir jāatsakās no fosilā kurināmā par labu mazoglekļa enerģijai. Ir divi galvenie mazoglekļa elektroenerģijas avoti: atjaunojamie avoti, kas ietver saules, vēja, hidroenerģiju un citus, un kodolenerģija.
Lai gan straujš saules un vēja enerģijas pieaugums ir palielinājis no atjaunojamiem avotiem iegūtās elektroenerģijas apjomu, entuziasma trūkums par kodolenerģiju nozīmē, ka tai ir arvien mazāka nozīme globālajā kopējā apjomā.
Diagrammā var redzēt globālās elektroenerģijas īpatsvaru, kas iegūta no fosilā kurināmā, atjaunojamiem avotiem un kodolenerģijas kopš 1985. gada.
Kopš 2000. gada kodolenerģija un atjaunojamie avoti ir gājuši pa ļoti atšķirīgām trajektorijām.
Toreiz abas veidoja līdzīgu pasaules elektroenerģijas daļu.
Bet 2025. gadā atjaunojamie avoti veidoja vairāk nekā trīs reizes vairāk: 34% salīdzinājumā ar 9%.
Kopējais kodolspēkstaciju saražotais elektroenerģijas daudzums ir aptuveni tāds pats kā pirms divām desmitgadēm.
Taču tā kā pasaule kopumā saražo daudz vairāk elektroenerģijas, tās īpatsvars elektroenerģijas struktūrā ir samazinājies.
Izpētiet dažādu valstu elektroenerģijas struktūru →
Faktu kopsavilkums saskaņā ar ES Autortiesību direktīvu (Art. 15). Pilns raksts pieejams oriģinālajā avotā.
Originally published by Hannah Ritchie, Pablo Arriagada at Our World in Data. Licensed under CC BY 4.0. Unofficial translation, not endorsed by Our World in Data. Teksts tulkots.
Šo kopsavilkumu no avotā publicētajiem faktiem ar mākslīgo intelektu (Gemini Flash Lite) sagatavojis ZSS.LV; tas nav izdevuma teksts. Saskaņā ar EU AI Act 50. pantu un EU DSM direktīvu.